1 00:00:00,000 --> 00:00:05,500 Gadsimtiem ilgi zinātnieki iztēlojās masīvus un blīvus objektus, kuru gravitācija 2 00:00:05,700 --> 00:00:09,500 būtu tik spēcīga, ka ierautu iekšā visu - pat gaismu. 3 00:00:09,700 --> 00:00:12,500 Tie būtu burtiski kā melni caurumi kosmosā. 4 00:00:13,000 --> 00:00:18,500 Bet tikai pēdējos gadu desmitos astronomi ir pārliecinoši pierādījuši to eksistenci. 5 00:00:18,700 --> 00:00:22,500 Mūsdienās Habla teleskops ļauj zinātniekiem pētīt melno caurumu radītos efektus, 6 00:00:22,700 --> 00:00:25,000 iegūt to apkārtnes attēlus 7 00:00:25,200 --> 00:00:28,500 un gūt aizraujošu ieskatu mūsu kosmosa attīstībā. 8 00:00:34,500 --> 00:00:38,500 Eiropas Kosmosa aģentūra un NASA piedāvā 9 00:00:44,500 --> 00:00:48,500 Hubblecast 43. epizode: Habla teleskops un melnie caurumi 10 00:00:52,000 --> 00:00:55,500 Prezentē Dr J, viņš arī Dr Džojs Liske 11 00:00:58,000 --> 00:01:00,500 Sveiciens visiem, un laipni aicināti Hubblecast. 12 00:01:00,800 --> 00:01:05,300 Zinātniskajā fantastikā melnos caurumus bieži attēlo kā sava veida bīstamus draudus 13 00:01:05,500 --> 00:01:07,500 drošībai visā Visumā, 14 00:01:07,700 --> 00:01:11,800 gluži kā milzu putekļusūcējus, kas iesūc sevī visu pastāvošo. 15 00:01:14,500 --> 00:01:19,300 Šajā epizodē mēs atdalīsim izdomu no faktiem, un palūkosimies uz 16 00:01:19,500 --> 00:01:23,500 patieso zinātni par melnajiem caurumiem un kādu ieguldījumu tajā devis Habla teleskops. 17 00:01:29,700 --> 00:01:36,300 Melnajiem caurumiem ir dažādi izmēri. Par mazākajiem ir pārliecinoši pierādījumi kopš 1970-jiem gadiem. 18 00:01:36,500 --> 00:01:40,300 Tie veidojas, kad milzīga zvaigzne eksplodē savas dzīves beigās. 19 00:01:40,500 --> 00:01:47,500 Zvaigznes ārējie slāņi tiek nosviesti, bet zvaigznes kodols sabrūk pats sevī, veidojot neticami blīvu lodi. 20 00:01:47,700 --> 00:01:50,500 Piemēram, melnajam caurumam ar tādu pašu masu kā Saulei 21 00:01:50,700 --> 00:01:53,700 rādiuss būtu tikai dažus kilometrus liels. 22 00:01:54,000 --> 00:01:58,000 Šie melnie caurumi jūs neiesūktu, ja vien jūs nenonāktu ļoti tuvu tiem. 23 00:01:58,300 --> 00:02:02,700 Patiesībā, pretēji plaši izplatītam uzskatam, melnais caurums Saules lielumā 24 00:02:03,000 --> 00:02:07,500 nerada lielāku gravitācijas spēku kā pati Saule. 25 00:02:07,800 --> 00:02:11,000 Bet zvaigžņu izcelsmes melnie caurumi ir tikai daļa no stāsta. 26 00:02:13,000 --> 00:02:15,500 Jau pirms Habla teleskopa palaišanas kosmosā 27 00:02:15,700 --> 00:02:17,700 astronomi bija ievērojuši, ka daudzu galaktiku centrs 28 00:02:18,000 --> 00:02:22,000 ir daudz blīvāks un spožāks nekā varētu gaidīt. 29 00:02:22,300 --> 00:02:25,000 Un tāpēc viņi sprieda, ka šo galaktiku centros jābūt 30 00:02:25,200 --> 00:02:28,000 kādiem milzīgiem, masīviem objektiem, 31 00:02:28,200 --> 00:02:31,700 kas rada papildu gravitācijas spēku. 32 00:02:32,000 --> 00:02:36,000 Vai šie objekti varētu būt supermasīvi melnie caurumi - 33 00:02:36,200 --> 00:02:40,500 melnie caurumi, kuru masa ir miljoniem vai pat miljardiem reižu lielāka nekā zvaigžņu izcelsmes melnajiem caurumiem? 34 00:02:40,700 --> 00:02:46,500 Jeb bija iespējams vienkāršāks, ne tik eksotisks izskaidrojums, piemēram, milzīgas zvaigžņu kopas? 35 00:02:47,500 --> 00:02:51,800 Diemžēl tajā laikā teleskopi vēl nebija pietiekami spēcīgi, 36 00:02:52,000 --> 00:02:55,000 lai redzētu pietiekami daudz detaļu un atrisinātu šo mīklu. 37 00:02:57,500 --> 00:03:02,000 Par laimi, jau tapa Habla teleskops, kā arī virkne citu augsto tehnoloģiju teleskopu. 38 00:03:02,300 --> 00:03:05,500 Kad plānoja uzbūvēt kosmisko teleskopu, 39 00:03:05,700 --> 00:03:08,800 supermasīvo melno caurumu meklēšana bija viens no tā galvenajiem mērķiem. 40 00:03:12,500 --> 00:03:18,500 Daži no Habla agrīnajiem novērojumiem 1990-jos gados tika veltīta šiem blīvajiem, spožajiem galaktiku centriem. 41 00:03:18,700 --> 00:03:24,500 Tur, kur virszemes teleskopi redzēja tikai zvaigžņu jūkli, Habls spēja izšķirt detaļas. 42 00:03:24,800 --> 00:03:31,700 Šo galaktiku centros Habla teleskops atklāja rotējošus gāzes un putekļu diskus. 43 00:03:34,500 --> 00:03:39,000 Kad Habla teleskops novēroja disku netālās galaktikas Mesjē 87 centrā, 44 00:03:39,299 --> 00:03:43,500 astronomi ievēroja, ka tā krāsa abās pusēs nav gluži vienāda. 45 00:03:43,700 --> 00:03:47,500 Viena puse bija zilāka, bet otra - sarkanāka, 46 00:03:47,700 --> 00:03:51,700 no tā zinātnieki secināja, ka disks ļoti ātri rotē. 47 00:03:52,000 --> 00:03:56,300 Tā notiek tāpēc, ka gaismas viļņa garums mainās, ja gaismu izstarošais objekts atrodas kustībā. 48 00:03:58,500 --> 00:04:03,000 Padomājiet, kā pazeminās ātrās palīdzības sirēnas skaņas tonis, kad tā pabrauc jums garām. 49 00:04:03,200 --> 00:04:07,000 Attālums starp skaņas viļņiem ir lielāks, kad transportlīdzeklis attālinās. 50 00:04:07,300 --> 00:04:13,000 Līdzīgi, ja objekts virzās uz jūsu pusi, gaismas viļņa garums samazinās, un gaisma kļūst zilāka; 51 00:04:13,200 --> 00:04:16,700 ja tas virzās prom, vilnis izstiepjas, padarot gaismu sarkanāku. 52 00:04:16,700 --> 00:04:18,500 Tas ir zināms kā Doplera efekts. 53 00:04:20,700 --> 00:04:25,000 Tātad, nosakot, cik liela ir krāsas nobīde abās diska pusēs, 54 00:04:25,000 --> 00:04:28,500 astronomi varēja noteikt diska rotācijas ātrumu. 55 00:04:28,800 --> 00:04:33,500 Un izrādījās, ka disks griežas ar ātrumu simtiem kilometru sekundē. 56 00:04:33,800 --> 00:04:38,800 Tas savukārt ļāva astronomiem secināt, ka pašā viducī atrodas 57 00:04:39,000 --> 00:04:43,500 kāds objekts ar masu, kas ir divus līdz trīs miljardus reižu lielāka par Saules masu, 58 00:04:43,700 --> 00:04:48,500 un tas, ļoti iespējams, ir supermasīvs melnais caurums. 59 00:04:49,700 --> 00:04:51,700 Kopā ar daudziem citiem novērojumiem 60 00:04:52,000 --> 00:04:55,500 tas bija galvenais pierādījums, kas noveda pie uzskata, ka 61 00:04:55,800 --> 00:04:59,500 supermasīvi melnie caurumi atrodas lielākajā daļā, ja ne visās 62 00:04:59,700 --> 00:05:03,000 milzu galaktikās, tai skaitā mūsu pašu Piena Ceļa galaktikā. 63 00:05:06,000 --> 00:05:13,700 Tiktāl viss būtu labi. Bet šis pētījums tika veikts pirms gandrīz 20 gadiem - kā tas saistās ar šodienas zinātnes sasniegumiem? 64 00:05:14,000 --> 00:05:20,500 Kopš tā laika zinātne par melnajiem caurumiem ir ievērojami attīstījusies. Tagad noslēpums vairs nav melno caurumu pastāvēšana, 65 00:05:20,700 --> 00:05:23,300 bet gan to dīvainā uzvedība. 66 00:05:29,500 --> 00:05:33,000 Piemēram, Habla novērojumi palīdzēja noskaidrot, ka 67 00:05:33,200 --> 00:05:38,500 supermasīvu melno caurumu masa ir cieši saistīta ar saimniekgalaktikas masu. 68 00:05:38,900 --> 00:05:43,500 Jo lielāks melnais caurums, jo lielāka galaktika. Parādības iemesls pagaidām nav skaidrs. 69 00:05:45,200 --> 00:05:49,000 Supermasīvs melnais caurums ir diezgan liels, un tajā ietilpst daudz matērijas, 70 00:05:49,200 --> 00:05:53,000 bet jāatceras, ka, salīdzinājumā ar saimniekgalaktiku, patiesībā tas ir niecīgs. 71 00:05:54,000 --> 00:05:58,700 Telpas apgabals, kuru vistiešāk un uzreiz ietekmē 72 00:05:59,000 --> 00:06:03,800 supermasīvs melnais caurums, faktiski ir apmēram miljons reižu mazāks par galaktiku, kurā tas atrodas. 73 00:06:04,000 --> 00:06:08,500 Tā ir apmēram tāda pati atšķirība kā starp šo monētu un veselu pilsētu. 74 00:06:09,000 --> 00:06:14,500 Tāpēc ir diezgan grūti iedomāties procesus, kas varētu ilgstoši saistīt abus objektus. 75 00:06:19,700 --> 00:06:25,500 Tas šobrīd ir liels zinātnisks uzdevums - noskaidrot, kas notiek, un kāpēc abas parādības ir saistītas. 76 00:06:25,700 --> 00:06:31,700 Vai melnie caurumi regulē galaktiku izmērus, vai arī galaktikas regulē melno caurumu lielumu? 77 00:06:32,000 --> 00:06:35,300 Jeb notiek kaut kas pavisam cits? 78 00:06:35,500 --> 00:06:39,700 Pagaidām astronomi nezina atbildi, bet viņi cītīgi strādā, lai to noskaidrotu. 79 00:06:46,800 --> 00:06:49,800 Bet ir vēl viens interesants, un, iespējams, ar melnajiem caurumiem saistīts noslēpums, 80 00:06:50,800 --> 00:06:52,800 kas astronomiem liek kasīt pakausi. 81 00:06:53,000 --> 00:06:55,800 Kad viela krīt melnajā caurumā, 82 00:06:55,800 --> 00:07:01,800 tā veido lielu rotējošu disku, kas uzkarst un izdala spēcīgu starojumu. 83 00:07:02,000 --> 00:07:05,800 Jo vairāk vielas krīt melnajā caurumā, jo šis starojums ir spēcīgāks. 84 00:07:06,500 --> 00:07:10,000 Šos aktīvos, vielu uzkrājošos melnos caurumus sauc par kvazāriem, 85 00:07:10,200 --> 00:07:13,700 un tie ir vieni no visspožākajiem un visjaudīgākajiem objektiem Visumā. 86 00:07:14,700 --> 00:07:20,000 Lieta tāda, ka kvazārs var kļūt tik rijīgs, ka tā starojums ir pietiekami spēcīgs, 87 00:07:20,000 --> 00:07:23,000 lai aizpūstu prom visu gāzi un putekļus, ar kuriem tas "barojas". 88 00:07:23,200 --> 00:07:28,500 Tāpēc šķiet, ka pastāv dabiska augšējā robeža ātrumam, ar kādu melnais caurums var augt. 89 00:07:28,700 --> 00:07:34,000 Tas nozīmē, ka patiešām lieliem un ļoti jaudīgiem kvazāriem 90 00:07:34,300 --> 00:07:36,000 agrīnajā Visumā nevajadzētu būt sastopamiem, 91 00:07:36,300 --> 00:07:39,700 jo vienkārši nebūtu bijis pietiekami daudz laika, lai izveidotos 92 00:07:40,000 --> 00:07:43,000 supermasīvs melnais caurums, kas ir nepieciešams, lai "darbinātu" kvazāru. 93 00:07:43,300 --> 00:07:48,700 Bet nesenie atklājumi rāda, ka kvazāri pastāvēja jau agrīnajā Visumā, 94 00:07:49,000 --> 00:07:54,000 tikai aptuveni miljards gadus pēc Lielā Sprādziena, kas ir daudz agrāk nekā bijām gaidījuši. 95 00:07:54,300 --> 00:07:59,000 Un tā, lūk, radies vēl viens noslēpums, ar kuru astronomiem jātiek galā. 96 00:08:03,000 --> 00:08:08,500 Tā, palīdzot noskaidrot vienu melno caurumu mīklu, Habla teleskops ir pavēris pilnīgi jaunu pētniecības jomu, 97 00:08:08,700 --> 00:08:13,000 kas galu galā mums dos labāku izpratni par Visuma vēsturi. 98 00:08:13,000 --> 00:08:16,300 Ar jums bija Dr J un Hubblecast ir galā. 99 00:08:16,500 --> 00:08:20,700 Daba kārtējo reizi mūs ir pārsteigusi, pārsniedzot pat drosmīgākās iztēles robežas. 100 00:08:21,000 --> 00:08:24,000 ESA/Hubble subtitri, tulkoja Ilgonis Vilks